Par atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar energoresursu cenu un inflācijas straujo pieaugumu

Šodien, 21. jūnijā, Ministru kabineta apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām”. Tas sagatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Ziņojumā paredzēts, ka vislielāko atbalstu saņemtu mazaizsargātākās grupas – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti. Plānota mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, valsts sociālo pabalstu piešķiršana noteiktām sociālajām grupām un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem. Kopējais indikatīvais valsts budžeta un pašvaldības finansējums visiem informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pasākumiem šajā apkures sezonā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim ir paredzēts 350,2 miljoni eiro.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Redzams, ka kopumā sabiedrība modri gatavojas gaidāmajai apkures sezonai un no tās izrietošajām papildu izmaksām jaunās ģeopolitiskās situācijas kontekstā. Tas norāda uz atbildīgu individuālo pieeju. Cilvēki lieliski saprot, ka, lai arī mēs gribētu, ka valsts par visu parūpējas, par visu samaksā, reālajā dzīvē tas tā nedarbojas, budžeta līdzekļi nav neizsmeļami. Ņemot vērā iespējas, valdībā esam vienojušies kā aizsargāt cilvēkus ar ļoti maziem ienākumiem, seniorus un daļēji arī pārējos – gan mājsaimniecības ar savu apkuri, gan centrālapkurei pieslēgtās.”

Saistībā ar mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošanu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam, kas nozīmē arī plašākam mājsaimniecību lokam saņemt šo atbalstu. Šim paredzēts gan valsts, gan pašvaldības finansējums, nosakot arī atbalsta pasākumus pašvaldībām – līdzfinansējot pašvaldībām izdevumus par mājokļa pabalstu, nosakot atvieglotākus nosacījumus, pieņemot darbā cilvēkus, kuri strādātu ar šo atbalsta mehānismu, kompensējot pašvaldībām izdevumus par iesnieguma apstrādi (8 eiro par iesniegumu) un vienkāršojot mājsaimniecību materiālās izvērtēšanas procedūru. Šādu atbalstu varētu saņemt 5,3 % iedzīvotāju jeb 101 tūkst. cilvēku mēnesī.

Tāpat paredzēts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā būs ātrāka pensiju indeksācija jau šā gada septembrī. Savukārt ikmēneša maksājumu atkarībā no pensijas apmēra saņems seniori, cilvēki ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušie. No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada maijam (ieskaitot) plānots izmaksāt:

  • 30 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 eiro;
  • 20 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 301 līdz 509 eiro;
  • 10 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 510 līdz 603 eiro.

Savukārt ģimenes, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada maijam (ieskaitot) saņems 30 eiro mēnesī. Šajā gadījumā netiks vērtēti ģimenes ienākumi. Vēl plānota pabalsta palielināšana transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti no 79,68 līdz 105 eiro par sešiem mēnešiem no 2023. gada 1. janvāra.

Viens no atbalsta veidiem, kas skars daudzus Latvijas iedzīvotājus, ir Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām apkures sezonas laikā par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un granulām.

Tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, bet kompensēšanas apmēra slieksnis ir 0,100 eiro/kWh. Piemēram, ja elektroenerģijas cena ir 0,300 eiro/kWh, kompensēšanai attiecina 50% no starpības starp 0,160 eiro/kWh un 0,300 eiro /kWh, kas ir 0,070 eiro/kWh, kas pilnā apmērā tiks kompensēta jo nepārsniedz 0,100 eiro/kWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Savukārt plānotā dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro/MWh. Kompensācijas apmērs dabasgāzes izmaksu pieauguma segšanai tiktu aprēķināts, balstoties uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu – 68 eiro/MWh. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro/MWh, no kurām valsts segtu 50%.

Tāpat arī kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu būt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh. Piemēram, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs (198 – 68) / 2 = 65 eiro/MWh.

Tāpat Ekonomikas ministrija izteikusi piedāvājumu noteikt granulu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai mediānai un 1 MWh izmaksātu aptuveni 70 eiro. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Mājsaimniecības granulu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem, varēs vērsties pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Avots: Labklājības ministrija